Saturs
Ģeogrāfiskie un vēsturnieki ir izmantojuši terminu globalizācija, lai atsauktos uz attiecībām starp tautām un valstīm visā pasaulē. Šajā ziņā globālo pasauli raksturo ideju, informācijas, naudas, kultūras un tehnoloģiju apmaiņa starp visdažādākajām valstīm. Vēsturiski globalizācijas process sākās 15. gadsimtā ar tā sauktajām lielajām navigācijām. 20. gadsimta 90. gados, kad bija samazinājies sociālisms visā Austrumeiropā, šis termins tika izmantots arvien lielākās un ietekmīgākajās attiecībās starp valstīm. Pārbaudiet šīs politiskās, ekonomiskās un sociālās parādības cēloņus un sekas.
Lielās navigācijas
Tā sauktais merkantilistiskais periods iezīmēja atklāšanas laikmetu no 15. līdz 18. gadsimtam, bet bagātās valstis, it īpaši Portugāle, Anglija un Spānija, veica virkni navigāciju visā pasaulē, lai atklātu jaunas zemes un bagātības. Ar darījumiem starp eiropiešiem un Austrumu valstīm šī laika pasaule dzīvoja zelta ekonomikas, politiskās un kultūras apmaiņas brīdī. Tas bija liels komerciālās apmaiņas periods starp visdažādākajām kultūrām. Tajā pašā laikā jaunatklātas kolonijas bija bagātības avoti, kas baroja laika ekonomiskos darījumus. Daudzi vēsturnieki to uzskata par pirmo globalizācijas periodu pasaulē.
Jauna pasaules kārtība
Globalizācijas fenomens deviņdesmitajos gados atgriezās ar spēcīgāku spēku, kad beidzās Padomju Savienība (PSRS) un sociālisms kā sociālekonomisks modelis, visas pasaules valstis bija spiesti savstarpēji, kultūras un komerciālā ziņā. Tajā pašā laikā jaunās tehnoloģijas saīsināja fiziskos attālumus. Tālsatiksmes ceļojumi ir kļuvuši izplatītāki. Komerciālo ražošanu kopumā paātrināja jauni datori, un televīzijas tīkli sniedza informāciju gandrīz reālā laikā. Visi šie cēloņi bija būtiski, lai valstis savstarpēji savienotos.
Brīvā tirdzniecība un bezdarbs
Lai gan, no vienas puses, valstu ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības arvien vairāk ir savstarpēji saistītas, no otras puses, globalizāciju var uzskatīt par divpusēju zobenu. Šī globālā perspektīva patērētājiem ir atvieglojusi dzīvi, veicinot brīvu tirdzniecību un konkurenci, jo mēs varam meklēt labākus un lētākus produktus. Bet tas rada nopietnas sociālās problēmas, piemēram, bezdarbu. Ar jaunajām tehnoloģijām uzņēmumi sāka samazināt darbaspēku, kam jābūt kvalificētākam. Rezultāts bija bezdarba vilnis, kas joprojām pastāv daudzās valstīs.
Ekonomikas krīze
Vēl viena pasaules pasaules sekas ir tirgu savstarpēja saistība. Izmantojot produktu un informācijas apmaiņu pasaules mērogā, tirgi kļuva arvien vairāk saistīti un atkarīgi. Lai nodrošinātu vietējās intereses, daudzas valstis ir organizētas ekonomiskos blokos, kuru veiksmīgākais piemērs ir Eiropas Savienība. Tomēr, ja kādai valstij ir krīze, sekas var izjust visā pasaulē. Tas notika ASV finanšu krīzes laikā 2008. gadā. Globalizācijas apstākļos pasaules tirgos ir jūtama amerikāņu krīze, un daudzas valstis ir piedzīvojušas ilgstošas finansiālas problēmas.