Saturs
Modernisma kustību literatūrā, kas bija no 19. līdz 20. gadsimta vidum, raksturoja tādi jauninājumi kā stāstījums apziņas plūsmā, stāstījuma laika paplašināšanās un saraušanās un sadrumstaloti stāstījuma loki. Mūsdienu literatūra (ko bieži dēvē par postmodernu) gāja tālāk, iekļaujot žanru un pastiša parodijas elementus, jaunos medijus, absurdismu un ironiju, izstrādājot pašreferenciālu stilu, kas pievērsa uzmanību pašas mākslīgajai mākslai.
Dzimumu parodijas
Par zināmiem modernisma literatūras darbiem jau bija zināms, ka tie grauj klasiskos žanrus, piemēram, varoņepu, parodējot žanra elementus pastiša formā. Bet postmodernie darbi šo tehniku izmantoja vēl apzināti un apzināti. Daži piemēri ir Tomasa Pinčona “Gravitācijas varavīksne”, kas piesaista tēmas no komiksu grāmatām un tautas mākslas, un Viljama S. Burova “Kailie pusdienas”, kas ietver detektīvās fantastikas elementus.
Jaunie mediji
Postmodernisms atšķiras no modernisma ar to, ka pēta mediju vidi, kas vairojās pēckara periodā. Daži piemēri ietver Hantera S. Tompsona pašreferenciālās žurnālistikas stilu tādos darbos kā "Bailes un maldi Lasvegasā" un veidu, kā Dons Deiljo savā radio ziepju operā "Baltais troksnis" iekļauj radio un televīzijas ziņas.
Absurdisms
Absurda tēma tika izstrādāta modernisma kustībās, piemēram, sirreālismā un dadaismā, un tai bija vēl lielāka loma postmodernajā literatūrā. Viens no pazīstamākajiem postmodernā absurdisma darbiem ir Semjuela Beketa “Gaidot Godotu”, kurā ir divi varoņi, kas absurdi gaida notikumu, kas nekad nenotiek.
Ironija
Iespējams, vispazīstamākā postmoderno darbu iezīme ir ironijas, pašreferenču un apzinātas mākslīgās mākslas izmantošana. Modernismā ironiju bieži izmantoja, atsaucoties uz konkrētu žanru vai kā stāstījuma resursu, bet postmodernismā ironija tiek izmantota, lai apšaubītu pašu literatūras, mākslas un kultūras ideju kopumā. Daži piemēri ir Vladimira Nabokova “Fogo Pálido”, kurš grāmatas iekšpusē izmanto dzejoli, lai satīrītu literatūras akadēmisko izpēti, un Horhes Luisa Borgesa noveles “Dialogs par dialogu”.