Saturs
Mārītes ir kukaiņi, kas pieder vaboļu dzimtai. Tāpat kā daudzi citi kukaiņi, arī viņi, pirms kļūst pieauguši, iziet dažādus dzīves posmus. Mārīte pārdzīvo četrus posmus, kurus dēvē par metamorfozi. Šis process ir ļoti līdzīgs tauriņa procesam un ir diezgan sarežģīts. Tāpat kā tauriņš, arī mārītes izskats metamorfozes laikā krasi mainās, sugas mazulis neizskatās nekas līdzīgs sarkanajām un melnajām mārītēm, pie kurām esam pieraduši.
Olu stadija
Mārītes metamorfozes pirmais posms sākas, kad sieviete dēj olas. Parasti tos novieto lapas apakšā, lai, cāļiem piedzimstot, būtu viegli piekļūt pārtikai un ūdenim. To ievietošana šajā vietā pasargā arī no plēsējiem. Olas ir mazas, ovālas un dzeltenas. Šī prakse parasti ilgst apmēram nedēļu.
Kāpuru stadija
Otrais posms notiek olu izšķilšanās laikā. Jaundzimušās mārītes sauc par kāpuriem, un tās gandrīz neatpazīst kā mārītes. Viņu ķermenis ir garāks nekā pieaugušiem kukaiņiem, pārsvarā ir melns un atgādina miniatūrus aligatorus (bet ar sešām kājām). Kāpuru stadija ilgst tikai dažas nedēļas, bet tajā laikā tā vairākas reizes nomizo ādu. Viņiem ir ļoti veselīga ēstgriba un viņi ēd galvenokārt laputu vai ērces.
Pupa skatuve
Pupa ir mārītes metamorfozes trešā fāze. Šajā posmā tas piestiprinās lapai un paliek tur vairākas dienas. Viņas izskats kļūst līdzīgs garneļu izskatam un praktiski nav atpazīstams kā mārīte. Tas neēd un nepārvietojas, jo tajā ir daudz pārtikas, kas tiek uzglabāts kāpuru stadijā. Šī fāze ilgst apmēram piecas dienas.
Pieaugušo prakse
Mārītes metamorfozes pēdējais posms notiek, kad atveras lelles āda un parādās pieaudzis kukainis. Kad tā iznāk no lelles, tā ir mīksta un sārta. Melni plankumi un krāsa neparādās dažas stundas, kamēr āda sacietē. Tas var būt sarkans, oranžs vai dzeltens. Pieaugušā vecumā kukainis barojas ar laputīm, ziedputekšņiem un augiem. Tam ir divi spārnu pāri, ovāls korpuss, antenas, sešas kājas, galva, krūtis un vēders. Mārītes ziemas laikā pārziemo un pavasara laikā vairojas, atkal sāk metamorfozēties.