Svētās Vakarēdiena sakraments jeb Euharistija ir svēts un cienīts dievkalpojums kristīgajā baznīcā. Liela daļa no tā uzmundrinošā spēka un skaistuma izriet no tā vienkāršības kā rituāla pēdējā Vakarēdiena atjaunošanas, kad Jēzus piedāvāja saviem mācekļiem maizes gabalu un dzērienu no glāzes vīna. Turpmākie soļi nodrošinās, ka altāra zona ir izrotāta tā, lai apmierinātu vairuma protestantu draudžu vajadzības.
Saprotiet, ko jūs rotājat. Lai gan termina "altāris" definīcija ir nedaudz miglaina, tā ir vairāk nekā tikai dievgalds. Var teikt, ka lielais altāris ir visa baznīcas pielūgšanas telpa. Tas ietver vismaz kanceli, ceļgalus un citas mēbeles, kas tūlīt ieskauj galdu.
Dievgaldu pārklāj ar izturīgu baltu galdautu (vienīgā krāsa, kas piemērota dievgaldam).Stolus vai garas auduma sloksnes ar sašūtām mozaīkām, kas inkrustētas ar kristīgajiem simboliem, un bārkstis var izkaisīt arī virs galda.
Piepildiet lielu krūzi ar vīnu vai bezalkoholisko vīnogu sulu un ielieciet to dievgalda kreisajā pusē (skatoties uz galdu) kopā ar kausiņu. Būtu piemērots māla vai māla krūze un kauss, kas līdzīgs kuģiem no Jēzus klātbūtnes uz zemes. Pat ja jūsu baznīcā tiek izmantotas atsevišķas krūzītes, nevis dzēriens kopā vai iemērkšana maizē, tomēr šiem priekšmetiem vajadzētu būt klāt kā sakramenta simboliem.
Dievgalda vidū novietojiet paplātes ar atsevišķām tasītēm, kas iepriekš piepildītas ar vīnu vai sulu, ja jūsu baznīca tās izmanto. Pārklājiet saliktās paplātes ar baltu drānu.
Dievgalda labajā pusē novietojiet paplāti ar maizes klaipu. Pārklājiet maizi ar salveti vai baltu drānu.
Izrotājiet citas altāra zonas daļas kristietības laikmetam atbilstošā veidā. Piemēram, Adventa laikā pie dievgalda var novietot zaļo ziedu vainagu un adventes sveces. Vai arī gavēņa laikā kancelejas zonā var uzcelt raupju koka krustu ar violetu audumu vai plīvuru plānā, melnā krāsā.