Saturs
Kaislību var uztvert kā vēlmi, emocijas un intensitāti. Līdzjūtību var izteikt kā rūpes, iejūtību un labdarību. Dažreiz tie var būt savstarpēji cieši saistīti un izpausties vienlaikus. Tomēr, apsverot tās kā individuālas iespējas, mijiedarbojoties ar citiem, jūs varat skaidri redzēt viņu darbības atšķirības.
Iekšējais pret ārējo
Atšķirības starp kaislību un līdzcietību vispirms var konceptualizēt kā iekšēju un ārēju. Kaislību var uzskatīt par sākumu ar iekšēju sajūtu, kas ārēji izpaužas kā emociju izpausme. No otras puses, līdzjūtība būtu kaut kas, ko jūs paplašināt un dot kā darbību kādam citam. Tā ir emociju daudzuma ārēja izpausme, par kuru var apgalvot, ka tā ietver kaislību.
Viens bez otra
Ir teikts, ka kaislība un līdzjūtība mēdz novest viens pie otra. Tomēr viņi bieži ir neatkarīgi. Kaislība var būt sākums intensīvai rūpēm par kaut ko vai kādu, un tas var izraisīt līdzjūtību, taču ne vienmēr. Piemēram, biznesa pasaulē tiek veicināta aizraušanās ar darbu, bet līdzjūtība bieži tiek ignorēta. Abas lietas uzņēmējdarbības vidē liek domāt, ka jūsu darbs netiek veikts pilnībā, jo jūs tam piešķirat mazliet savas intensitātes un bēgat no līdzcietības praktizēšanas.
Intensitātes līmenis
Kad jūs domājat par līdzjūtību, jūs domājat par to, ka kāds rūpējas par kādu lietu vai indivīdu. Tā nav kaisle. Līdzjūtība var likt jums rūpēties, bet nedarboties pēc tās pastiprinātā līmenī. Kā piemēru var minēt cilvēku, kurš redz bezpajumtniekus un izjūt skumjas un līdzjūtību par savu situāciju. Viņa var rīkoties, ziedojot naudu. Cilvēks, kurš aizrauj bezpajumtniekus, var pat nedomāt par to, kā palīdzēt, bet būt ļoti emocionāls un kaislīgs, runājot par viņiem.
Apņemšanās konsekvence
Kad jūs domājat par kaislību, jūs varat to uztvert kā kaut ko tādu, kas ved cilvēku cauri un caur vairākām pieredzēm. Kaislībai šādā veidā ir vajadzīgs laiks, lai pazustu. Kaislīgs cilvēks ir nodevies kādam vai kaut kam tādā veidā, kas viņus laika gaitā liek izteikt šo situāciju. Iepriekš minētajā piemērā cilvēks, kurš ir iemīlējies bezpajumtniekā, par to var runāt jebkurā laikā vai meklēt iespējas izteikt savas jūtas. No otras puses, cilvēks, kurš izjuta līdzjūtību, nekad vairs nevar ziedot. Pēc tam jūsu žēlsirdības jūtas var tikt atrisinātas vienā mirklī, lai tās nekad vairs neatkārtotu.