Saturs
Daudzus gadu desmitus radiosakari bija ātrākais un tehnoloģiski progresīvākais informācijas pārraide. Šodien radio ir lielā mērā aizmirsts gan kā hobijs, gan kā saziņas līdzeklis. Lai gan konkurējošo tehnoloģiju, piemēram, interneta, satelītu un televīzijas, priekšrocības var būt acīmredzamas, radiosakaru trūkumi var padarīt to piemērotu tikai noteiktiem uzdevumiem.
Diapazons un signāls
Viens no galvenajiem radiosakaru tehnoloģiju trūkumiem ir ierobežotais radio signālu diapazons. Pat jaudīgs radio signāls spēj sasniegt tikai uztvērējus noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, pieprasot, lai būtu izveidots plašs radiostaciju tīkls, lai efektīvi sazinātos ar lielu grupu vai izplatītu uztvērējus. Radio signāli arī ir pakļauti atmosfēras apstākļu un citu radio raidījumu traucējumiem. Turklāt var būt grūti saņemt skaidru signālu no noteiktām vietām, piemēram, kalnu aizsargājamām teritorijām. Citu ierīču izolācijas vai elektriskās iejaukšanās struktūra var samazināt atsevišķa radio uztvērēja efektivitāti.
Jaudas prasības
Tāpat kā vairumam citu elektrisko sakaru veidu, radio ir nepieciešama elektroenerģijas klātbūtne gan pārraides punktā, gan uzņemšanas vietā. Lai gan baterijas darbināmas radio ir bieži sastopamas, šīs enerģijas vajadzības ir sarežģītākas nekā telefona līnijas, kas var darboties, izmantojot jau esošās elektrības, lai veiktu zvanus pat ārkārtas vai jaudas periodos. Spēcīgs radio raidītājs, piemēram, reģionālā apraides stacija, vienmēr prasa lielu elektroenerģijas daudzumu, lai nosūtītu signālu.
Joslas platums
Visbeidzot, radiosakari ir atkarīgi no ļoti ierobežota frekvenču joslas frekvenču spektra. Tieši tāpēc radio stacijas dažkārt pārklājas vai saplūst, un tāpēc tiek regulēta visu publiski piederošo radio viļņu izmantošana. Radiosakari prasa salīdzinoši lielu joslas platumu, salīdzinot ar to pārraidīto vērtību, kā rezultātā gaisa telpas izmantošana arvien vairāk tiek piešķirta mobilo un bezvadu interneta tīkliem.