Atšķirības starp digitālajiem un analogajiem osciloskopiem

Autors: Clyde Lopez
Radīšanas Datums: 22 Augusts 2021
Atjaunināšanas Datums: 2 Maijs 2024
Anonim
Atšķirības starp digitālajiem un analogajiem osciloskopiem - Elektronika
Atšķirības starp digitālajiem un analogajiem osciloskopiem - Elektronika

Saturs

Osciloskops ir ierīce, ko izmanto, lai pārbaudītu spriegumu atkarībā no viena vai vairāku elektronisko signālu laika. Izmantojot osciloskopu, apmācīts skaņas inženieris var diagnosticēt problēmas ar skaņas iekārtām. Divi galvenie osciloskopu veidi ir digitālie un analogie. Katram osciloskopa veidam ir savas stiprās un vājās puses.

Osciloskopa daļas

Osciloskopa priekšējā panelī ir trīs sadaļas: ekrāns, laika bāze un kanāli.Katrai ierīcei ir ekrāns, kas var būt katodstaru lampas (tāpat kā vecākos televizoros) vai šķidro kristālu displejs (LCD, tāpat kā daži jaunāki plakanā ekrāna televizori). Izmantojot laika bāzi, jūs varat kontrolēt viļņu formas pozīciju, lai redzētu dažādas signāla daļas. Vadības kanāls tiek izmantots dažādu ieejas signālu analīzei.


Izlases biežums

Izlases ātrums nosaka maksimālo izšķirtspēju, pie kuras var apskatīt viļņu formas. Lielāks izlases līmenis nozīmē, ka jūs varat redzēt signālu tuvāk, precīzāk un veikt precīzākas korekcijas. Digitālie osciloskopi spēj nodrošināt daudz lielāku paraugu ņemšanas ātrumu nekā analogie modeļi.

Atmiņa

Osciloskopa atmiņa nosaka, cik lielu viļņu formu jūs varat uzņemt ierīcē. Lielāka atmiņa nozīmē, ka vienlaikus varat analizēt garāku vai vairāk signālu. Šajā ziņā uzvar digitālie modeļi, jo tiem ir lielāka atmiņas ietilpība nekā analogajiem radiniekiem.

Savienojuma iespējas

Viens no lielākajiem digitālo osciloskopu ieguvumiem ir tas, ka tie parasti ir aprīkoti ar ātrgaitas USB 2.0 pieslēgvietu. Tas nozīmē, ka ierīci var savienot ar datoru, kuru varat izmantot, lai saglabātu viļņu formas analīzei. Turklāt jūs varat izmantot datora programmatūru, lai labāk analizētu saglabātās viļņu formas.


Analogā osciloskopa priekšrocības

Analogā osciloskopa ekrāns ir vispiemērotākais signālu analīzei reāllaikā, jo skaidrākam ekrāna skatam varat pielāgot displeja fokusu un intensitāti. Savukārt digitālie modeļi ir labāki viļņu formu uzglabāšanai, lai tos varētu analizēt vēlāk, pateicoties lielākai atmiņas ietilpībai. Analogajos modeļos ir arī funkcija, ko sauc par "intensitātes reitingu", kas automātiski izceļ signāla anomālijas, tādējādi atvieglojot problēmu noteikšanu.